Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa būtiskus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtu gaitā veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpat kā šobrīd Krievijas raķešu triecienos cieš Ukrainas pilsētas un apdzīvotas vietas, 1944. gadā par kaujas lauku kļuva vairākas Latvijas pilsētas.
To vidū bija arī Bauska, kas no 1944. gada jūlija beigām līdz septembra vidum pusotru mēnesi atradās Vācijas un PSRS karadarbības zonā. Pirmās pilsētu sagraujošās kaujas notika 19. un 20. augustā, kad padomju 15. atsevišķajam trieciena bataljonam izdevās ieņemt lielu daļu Bauskas pilsētas un vācu sapieri uzspridzināja tiltu pār Mēmeli, lai nepieļautu Sarkanās armijas tālāku uzbrukumu Rīgs virzienā. Vācu un latviešu vienības ar triecienlielgabalu atbalstu veica sekmīgu pretuzbrukumu un atjaunoja iepriekšējo frontes stāvokli. Līdz 14. septembrim, kad Bausku ieņēma Sarkanā armija, cīņās par savu pilsētu piedalījās arī spontāni saformētā Bauskas brīvprātīgo bataljona karavīri, kuru publiska pieminēšana kļuva iespējama tikai pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. - 1991. gadā.
Abu okupācijas varu kara darbības rezultātā gāja bojā, tika ievainoti vai bez mājām un iedzīves palika, un bēgļu gaitās bija spiesti doties tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Pēc Otrā pasaules kara šie notikumi ilgstoši tika noklusēti vai melīgi dēvēti par “atbrīvošanu”, nespējot vai nevēloties saprast vārda “brīvība” īsto nozīmi. Latvijas iedzīvotājiem un tās kultūrvidei nodarītajos zaudējumos tika vainota tikai nacistiskā Vācija, bet ne PSRS.
Izstādē redzamie fotoattēli arī parāda, ka komunistu režīms pārlieku necentās atjaunot sagrautos Latvijas pilsētu kultūrvēsturiskos objektus. Kaut arī vismaz daļu no cietušajām ēkām ar arhitektonisku un kultūras vērtību bija iespējams glābt, vairumā gadījumu tās nojauca un aizstāja ar funkcionālu, bet nereti vienveidīgu un bezgaumīgu padomju apbūvi.
Sākot ar 1960. gadiem Latvijas pilsētās un lauku centros tika uzcelti pompozi pieminekļi padomju “atbrīvotājiem”. To pakājēs okupācijas gados un pat vēl salīdzinoši nesen ar Krievijas Federācijas atbalstu norisinājās atsevišķu sabiedrisko organizāciju rīkotas šo pilsētu “atbrīvošanas” svinības, demonstrējot agresorvalsts vienpusēju skatījumu uz Latvijas vēsturi.
Šo pagātnes notikumu izpratni un pārvērtēšanu lielā daļā sabiedrības ir veicinājis tikai Krievijas uzsāktais Ukrainas karš un PSRS totalitāro režīmu slavinošu pieminekļu demontāža Latvijā 2022. gadā. Tomēr daudzas traģiskas Otrā pasaules kara vēstures norises joprojām ir maz zināmas.
Izstāde atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.
Izstāde notiek Valsts pētījumu programmas (VPP) projekts “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros, sadarbojoties ar Rīgas Domi un Latvijas Kara muzeju.
Bauskas rātslaukumā izstāde būs skatāma no 19. augusta līdz 15. septembrim.
14. septembrī, plkst. 11:00 Bauskas muzejā notiks seminārs "Bauskas aizstāvēšanas kaujām - 80", kas veltīts 80. gadadienai kopš cīņām par Bausku 1944. gada augustā-septembrī, bet plkst. 14:00 notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa Bauskas aizstāvjiem.
Izstādes autori ir vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un Jānis Tomaševskis.
Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova.
Izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.
Papildu informācija:
Ineta Zelča Sīmansone,
M: 28819796
Grafiskais dizains: Ineta Sipunova