Pirms apskatām inovāciju ieviešanas metodoloģiju ar pavadošiem labas prakses piemēriem, rokasgrāmatu ievada analītiskā daļa, kas pievēršas globālajiem muzeju izaicinājumiem pēcpandēmijas situācijā un raksturo reģionālos muzejus (vai muzejus reģionā) no pārvaldības viedokļa pārskata perioda perspektīvā. Mērķtiecīgāka publiskā un privātā sektora spēlētāju iesaiste muzeja stratēģisko mērķu noteikšanā un sasniegšanā, kas panākama ar lielākas resursu apvienošanas un atvērtības sadarbībām palīdzību, izvirzīta kā maza un vidēja lieluma muzeja attīstības priekšnosacījums.
Izvērtējot praksi, tieši digitālie rīki lietošanai gatavu platformu veidā nosaukti kā iespēja mazam un vidēja lieluma muzejam, kuru rīcībā ne vienmēr ir līdzekļi oriģināli programmētu rīku izstrādei, būt līdzvērtīgam spēlētājam kultūras patēriņa tirgū un īstenot dzīvē rokasgrāmatā izcelto moto: “Domā globāli, rīkojies lokāli!” (Think globally, act locally!).
Metodoloģiski kā lielākais izaiciājums “Muzejam 2025” izvirzīta koprade ar radošo industriju un jauno tehnoloģiju profesionāļiem vienlīdz digitālajā un fiziskajā vidē. Kultūras mantojuma produkti un pakalpojumi ar pievienoto vērtību nepieciešami pieprasa izraudzītās mērķgrupas, satura izstrādātāju un tehnoloģiju lietpratēju līdzdarbošanos.
Rokasgrāmatā ietverti šādi labas prakses piemēri:
- Bezmaksas multimediju gids ekspozīcijai un ārtelpai;
- Tīmekļa vietnes izveide ar web builder rīka palīdzību;
- Virtuālā realitāte kā progresīvs izglītības rīks digitālajā vidē;
- Hakatons kā eksperimentāla koprades metode ar potenciālu nonākt līdz gala produktam;
- Podkāsts kā vēl muzejos maz apgūts digitālās komunkācijas rīks;
- Koprades telpa (makerspace) un ar to saistītais ideju konkurss kā muzeju tradīcijā labi zināmās laboratorijas koncepta atdzimšana jaunā veidolā.
Rokasgrāmatu noslēdz “Muzeja 2025” tendenču uzskaitījums, kur, cita starpā, izcelts aktuālais muzeja interešu pārstāvības jautājums ar kopienas iesaistes un sabiedriskās vai konsultatīvās padomes lomas stiprināšanas palīdzību, kā arī trīspusējas sadarbības principa ievērošana jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē: muzejs, radošo profesiju pārstāvji un tehnoloģiju nodrošinājums (saturs, forma un tehnoloģijas).
Grafiskias dizains: Edvards Percevs