7. martā, plkst. 15:00 domnīca Creative Museum sadarbībā ar RSU Anatomijas muzeju aicina uz radošo sesiju “Kā runāt par aktuālo muzejā?”
Radošās sesijas laikā:
- LNB Izstāžu vadītāja, LMA lektore Anete Krūmiņa piedāvās savu skatījumu uz izstāžu iekārtošanas praksi Latvijā;
- Fallon Worldwide radošais tehnologs Korijs Maklauds (Cory McLeod), ieskatīties jauno tehnoloģiju radītajās iespējās piedāvāt kvalitatīvu izglītojošo saturu metaversā - strauji augošajā globālajā virtuālās realitātes platformā,
- PhD Muzeja studijās, Žaņa Lipkes memoriāla kurators Raivis Sīmansons ieskatīsies muzeju kritikas procesā Latvijā.
Pēc lekcijām notiks diskusija, kurā piedalīsies Dd studio radošais direktors Jānis Mitrēvics, LNB Izstāžu vadītāja, LMA lektore Anete Krūmiņa un PhD Muzeja studijās, Žaņa Lipkes memoriāla kurators Raivis Sīmansons. Diskusiju vadīs Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.
Par radošo sesiju:
20 gadu laikā muzeju izstāžu un ekspozīciju veidošanas prakse Latvijā ir piedzīvojusi apvērsumu.
Arhetipisko štata mākslinieku no demiurga troņa gāzuši interjera dizaina un arhitektūras biroji, analogo un viedo tehnoloģiju darbnīcas. Ekspozīciju scenogrāfijā specializējušies uzņēmumi piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu no idejas līdz realizācijai, iekārtošanas procesu līdzīgi kino industrijai nereti dēvējot par ražošanu. (COVID-19 ierobežojumu laikā kultūras un radošajās industrijās apturēts netika vienīgi ražošanas process.)
Kopš pirmā multimediju un digitālā dizaina uzņēmuma Latvijā izveides 2000. gadā, kurš ar laiku specializējās kompleksu scenogrāfisko risinājumu muzejos izstrādē un realizēšanā, profesionalizācijas latiņa arvien tikusi celta uz augšu. Pa šo laiku izauguši stabili, eksportspējīgi muzeju tehnoloģiju ražošanas uzņēmumi. Vietējo spēlētāju, kas nākuši tieši no Dd studio vizionārā kodola vai jaunajiem arhitektūras birojiem, kas pievērsušies izstāžu un ekspozīciju veidošanas praksei, joprojām nav daudz, tomēr tiem piemīt liela ietekme uz nozares tēla transformāciju.
Šobrīd reti kurš muzejs vairs paļausies tikai uz pašu spēkiem izstāžu un ekspozīciju veidošanā. Amatniecības līmenis tradicionāli ir augsts, tomēr laikmeta izvirzītās prasības skaudri uzrāda profesionalitātes trūkumu vietās, kur specializēšanās resursu trūkuma vai pārliecības dēļ nav notikusi.
Paradigmas maiņa, ko iezīmē vārdu kombinācija muzeju industrija (museum industry) un kas likumsakarīgi paredz noteiktus industrijas standartus līdzīgi kā arhitektūrā, būvniecībā vai dizainā, vēl ilgi griezīs ausī, kamēr ieies latviešu valodas apritē. Industrijas jēdzienam šeit piedāvātajā izpratnē nepiemīt tā individualitāti nivilējošā, mehānisku reproducēšanas procesu uzturošā un līdz ar to Eiropas modernitātei kopumā piemītošā autoritārisma draudu blakusnozīme, ko tajā saskatīja Frankfurtes skolas Kritiskā teorija. Šeit piedāvātajā izpratnē muzeju industrija nav nekas cits kā ekvivalents profesionalitātei iepretim amatierismam, kurš, pretstatā muzeju radītajam augstvērtīgajam saturam, diemžēl nereti bijis raksturīgs satura pasniegšanas formai.
Ja izstāžu un ekspozīciju ražošanas profesionalizācijas priekšnosacījums bija specializēšanās, ko Rietumos ar tai raksturīgo straujo tehnoloģizācijas gaitu spēj īstenot tikai progresīvi uzņēmumi, tad muzeju industrijas kvalitātes standartu noteikšanā neatsverama loma ir profesionālajai kritikai - skatam no malas.
Radošā sesija klātienē notiek RSU Anatomijas muzejā, kā arī tiešsaistē no RSU Anatomijas muzeja Facebook konta.
Pasākumā vietu skaits ierobežots.
Pieteikšanās, aizpildot veidlapu: https://forms.gle/4721oxGFSWKyNV8c9
Pasākumā jāievēro Covid-19 ierobežojumi un jāuzrāda Covid-19 sertifikāts.
Drīzumā:
Šī radošā sesija “Kā runāt par aktuālo muzejā?” ievada LNB Izstāžu vadītājas, LMA lektores Anetes Krūmiņas 5 lekciju ciklu “Dizaina domāšana kā rīks jaunradei”, kurā tiks analizētas jaunākās muzeju ekspozīcijas un izstādes no dizainera perspektīvas.
Par šo lekciju norises laiku un pieteikšanos tiks ziņots atsevišķi.
Pasākums notiek ar VKKF atbalstu.
Grafiskais dizaineris Edvards Percevs par iedvesmu pasākuma grafiskajam dizainam: “Iedvesmojos no tā kā 1990. gados vizuāli runāja par nākotnes tehnoloģijām + 1960. gadu modernisma + šī brīža aktuālitātēm grafikas dizainā. Man šķiet muzeju kontekstā tas viss ļoti labi saslēdzas kopā (ražošana + dažādu industriju iesaiste + salīdzinoši lēnais progress)”.