Noslēdzies septiņu Eiropas muzeju un muzeju organizāciju CREMA (CREative MAking for Lifelong Learning) projekts, kura centrā bija prototipēšanas telpas (makerspace[1]) koncepta apgūšana, metodoloģijas izstrāde, pielāgošana un izmēģināšana projekta sadarbības muzejos.
CREMA bija trīs gadu Erasmus+ finansēts projekts (2019–2022), kuru ierosināja un vadītāja Skones Reģionālais muzejs (The Regional Museum of Skåne) Zviedrijā. Pārējie projekta partneri bija Somijas Muzeju asociācija, Kopenhāgenas muzejs, Ungārijas Brīvdabas muzejs (Skanzen), Zagrebas koprades telpa “Radiona”, Kultūras stratēģiju centrs Boloņā (BAM! Strategie Culturali) un Creative Museum. Par projekta grafiskās identitātes izstrādi, mājaslapu un piecu gala ziņojumu dizainu rūpējās Edvards Percevs.
CREMA projekts uzskatāmi pierādīja, ka, liekot lietā eksperimentālu koprades metodoloģiju, muzeji var izrādīties pārsteidzoši efektīvs resurss jaunradei. Produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību prototipēšanai, izmantojot muzeju kolekcijas, ir neizmērojams potenciāls. Parasti tomēr muzejiem trūkst pieredzes jaunrades procesa organizēšanā no idejas līdz realizācijai. Īpaši gala produktu izstrādē, kas nav tikai izstādes un tās pavadošie katalogi, muzejiem trūkst zināšanu un, protams, adekvātu materiāltehnisko resursu. Pastāvīgi darbojošos prototipēšanas darbnīcu Latvijas muzejos nav. Tuvākie šāda profila muzeji, kas apvienotu gan kolekciju darbu, gan prototipēšanas darbnīcas, meklējami Skandināvijā, un nereti tie darbojas tieši pie dizaina skolām.
Nav noslēpums, ka arī Rīgā ar ES fondu līdzekļiem degradētu industriālo teritoriju atjaunošanai šobrīd tiek pārbūvēta kādreizējā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēka A. Briāna ielā 13, lai izveidotu modernu prototipēšanas darbnīcu “Riga Makerspace’’. Jaunās telpas galvenokārt kalpos Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītības programmu vajadzībām. Tomēr projekta īstenotājs, Kultūras ministrija, sola, ka “Riga Makerspace” būs atvērta ikvienam interesentam un tajā būs vieta arī Mūžizglītības prototipēšanas pakalpojumu centram, kur notiks semināri, festivāli, lekcijas, u. c. pasākumi.
Lai arī ļoti nedaudziem muzejiem kā neformālās izglītības iestādēm ir iespēja profilēties kā pastāvīgai jaunrades vietai, tomēr solis uz priekšu jaunu ideju radīšanā un prototipēšanā ar kolekciju un citu muzeja resursu palīdzību ir īpaši šim nolūkam radīta vide – ja ne gluži prototipēšanas, tad vismaz koprades telpa. Erasmus+ mūžizglītības programmas atbalstītais CREMA projekts par mērķi izvirzīja tieši šo reālistiski sasniedzamo – pieredzes un metodoloģiju pārneses – uzdevumu, stiprinot muzeju koprades pakalpojumu kapacitāti neformālās un mūžizglītības darba laukā.
Kā izveidot labi funkcionējošu koprades telpu muzejā, kas darbotos mākslas, zinātnes un tehnoloģiju krustpunktā? Projekta pirmais uzdevums bija nokartēt lauku, lai saprastu, kas jau tiek darīts šajā virzienā un kādi labās prakses piemēri atrodami konkrētā Eiropas reģionā. Tam sekoja metodoloģijas izstrāde un inovatīvu darba metožu izmēģināšana ar mērķi izmantot muzeju kolekcijas jaunradei un, iespējams, arī jaunu produktu un pakalpojumu prototipēšanai. Projektā iegūtajai pieredzei un rezultātiem bija jādod tūlītējs pienesums mūžizglītības darba stiprināšanai partneru institūcijās. Tālejošais mērķis – rosināt muzeju pakalpojumu uzlabojumus, kas nodrošinātu jaunu prasmju un kompetenču apgūšanu un palīdzētu pieaugušajiem saglabāt radošumu visa mūža garumā.
Viens no CREMA projekta mērķiem bija arī veicināt inovāciju ienākšanu muzejos un izstrādāt metodes, kā muzeju resursus – fiziskās telpas un digitalizētās kolekcijas – izmantot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai. Creative Museum sagatavotajā ziņojumā Nr. 3 “Innovation and Entrepreneurship” ar labās prakses piemēriem ilustrētas un aprakstītas trīs šādas metodes:
- hakatons (ideju maratons) ar mērķi prototipēt jaunus digitālus risinājumus;
- ideju konkurss muzeja suvenīru līnijas izveidei;
- prototipēšanas darbnīcu vasaras skolas programma muzejā.
Projekta realizēšanas laikā, kurš sakrita ar globālo pandēmiju un diemžēl fizisku kopradi uz neparedzamu laiku padarīja neiespējamu, tieši digitālā koprade piedāvāja pagaidu risinājumu. Šādi tapa projekta ziņojumā aprakstītā virtuālās realitātes (VR) pieredze “Lipkes bunkurs”, kura ideja radās Rīgas Starptautiskā kinofestivāla rīkotajā hakatonā “Riga IFF goes VR” 2019. gada rudenī. Eksperimentālajā koprades un prototipēšanas pasākumā iepazītie jauno mediju mākslinieki Ieva Vīksne, Līga Vēliņa, Kaspars Lēvalds un Lauris Taube kopā ar Žaņa Lipkes memoriālu šobrīd jau ir nogājuši visu ceļu no idejas prototipēšanas līdz gala produktam – jaunai muzejpedagoģijas programmai.
VR telpa Žaņa Lipkes memoriālā. Foto: Didzis Grodzs
Jau pēc ierobežojumu atcelšanas radās iespēja koprades un digitālās prototipēšanas funkciju realizēt fiziskajā Lipkes memoriāla telpā. Domājot par prototipēšanu dažādajās tās izpausmēs un iepazīstot dažas izcilas pastāvīgi funkcionējošas darbnīcas Eiropas pilsētās (Budapešta, Zagreba), izkristalizējās ideja par digitālās koprades/prototipēšanas telpas izveidi.
Šajā procesā Žaņa Lipkes memoriālā 2022. gada nogalē tapusi pilnībā aprīkota virtuālās realitātes telpa, kura kalpo vienlīdz kā VR izstrādes/prototipēšnanas un prezentēšanas telpa. Vienlaicīgi šī nelielā telpa kalpo arī kā pilotprojekts tālejošajiem plāniem ierīkot pastāvīgu, plašu un pilnībā aprīkotu prototipēšanas darbnīcu topošajā izglītības centrā – Drosmes mājā.
Jaunā izglītības centra projektēšanas gaitā, sadarbojoties ar projektēšanas biroja “MADE arhitekti” komandu Lindu Krūmiņu un Miķeli Putrāmu, tieši koprades un prototipēšanas funkcija ņemta par atskaites punktu ēkas otrajā stāvā izprojektētajām multifunkcionālajām klasēm.
Žaņa Lipkes memoriāla izglītības centra Drosmes māja makets. MADE arhitekti Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms
Laiks rādīs, vai arī kādam Latvijas muzejam radīsies ideja un pavērsies iespēja profilēties kā fiziskās vai digitālās prototipēšanas darbnīcai. Pēdējais prasītu vismaz jau digitalizēto kolekciju pieejamības politikas radikālu pārskatīšanu, ciktāl to pieļauj autortiesību ierobežojumi. Tikmēr arī tāds neliels projekts kā CREMA ir spējis atklāt svaigu perspektīvu uz dažādajām koprades formām un prototipēšanas iespējam saistībā ar muzejiem un to plašajiem satura resursiem.
[1] Makerspace jeb prototipēšanas telpa ir kopienas veidota un uzturēta telpa, kurā cilvēki tiekas, darbojas un socializējas, balstoties kopīgās interesēs tehnoloģiju, jauno mediju, hibrīdās un digitālās mākslas, zinātnes, inovāciju, mākslas un amatniecības un citās radošuma jomās.
Titulbildes grafiskais dizains: Edvards Percevs