Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā šogad aprit 250 gadi.
16. oktobrī, Nikolausa fon Himzela dzimšanas dienā, Himzela Eiropas ceļojumu manuskripta izdošanas projekta pētnieku komanda aicināja uz konferenci un izstādes “Himzela detektīvs” atklāšanu.
Izstāde RSU Anatomijas muzejā skatāma no 16. - 21. oktobrim.
Pasākumu organizē domnīca Creative Museum sadarbībā ar RSU Medicīnas vēstures institūtu un RSU Anatomijas muzeju.
Himzela detektīvs
Rīgas ārsta un kolekcionāra Nikolausa fon Himzela (Nikolaus von Himsel, 1729–1764) vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā šogad aprit 250 gadi.
Himzela muzeja kolekcijas kļuva par triju vēlāko nacionālas nozīmes muzeju – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā dabas muzeja – pamatu.
Katrs no šiem muzejiem izstādē pārstāvēts ar vienu vai vairākiem priekšmetiem, simboliski atjaunojot apgaismības laika universālā muzeja (musée universel) ideālu, kurā līdzās mākslas, dabas un zinātnes priekšmetiem centrālā vieta atvēlēta bibliotēkai. Grāmatu pasauli izstādē pārstāv Himzela disertācija un Eiropas ceļojumu (1752–1757) piezīmju manuskripts*.
21. gadsimtā universālais muzejs ieguvis jaunu aktualitāti agrākās kolekcionēšanas prakses kritiskas izvērtēšanas gaismā. Civilizāciju līdzāspastāvēšanas izaicinājumi uztur vajadzību pēc foruma, kurā kultūras iesaistās cieņpilnā dialogā.
Kā šajā globālajā diskusijā būs pārstāvēts Himzela muzejs un līdz šim maz zināmā Rīgas muzejniecības tradīcija?
Izstāde vienlīdz piedāvā apgaismības laikmeta universālā muzeja, kurš “redz pasauli kā vienu”, simbolisku rekonstrukciju, un uzdod arī kritiskus jautājumus par nacionālo muzeju kolekciju koloniālo izcelsmi.
* Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļu turpinās darbs pie Himzela Eiropas ceļojumu manuskripta “Die Reisen” pirmpublicējuma.
Redzēt pasauli kā vienu
Dzintara spēļu kauliņš, malahīta akmens paraugs, Svētā Sebastiāna attēls…
Kas kopīgs šiem priekšmetiem no sadzīves, dabas un mākslas pasaulēm, ko šodien katru atsevišķi glabā pilsētas, dabas un mākslas muzeji?
Apgaismības laika universālais muzejs tiecās “redzēt pasauli kā vienu”. Tādu, kur priekšmeti un parādības ir savstarpēji cieši saistīti un tikai to viengabalainībā apjaušama lietu kārtība. Taksonomija universālajā muzejā vēl nebija kļuvusi par dominējošo interpretācijas metodi, vairāk vietas atvēlot asociācijām un iztēlei un paredzot stāstu daudzveidību.
Himzela 1751. gadā aizstāvētā doktora disertācija “Par veselīgu dzīvnieku un dārzeņu uztura samērību”, kas pārstāv universālajam muzejam neatņemamo grāmatu pasauli, ir vienlīdz medicīnas zinātnes attīstības vēstures fakts un metafora samērīgam pasaules redzējumam.
Līdz šim plašākai sabiedrībai nepieejamais Himzela Eiropas ceļojumu piezīmju manuskripts demonstrē apgaismības laikmetam raksturīgo atvērtības principu: enciklopēdisms šeit kalpo kā metode lielāku ambīciju – iespējami plaša pasaules redzējuma – sasniegšanai.
Priekšmets kā pierādījums
Krāšņais Surinamas tauriņš, kas attēlots Rīgas aptiekāra Jākoba Johana Fosa (Jakob Johann Voss, 1737–1794) albumā, kalpo kā pierādījums dažu pilsētas muzeja kolekciju koloniālajai izcelsmei un precīzi lokalizē (post)koloniālās diskusijas lauku Latvijas kultūrtelpā.
Globālā muzeoloģiskā un politiskā diskusija par etnogrāfisko, antropoloģisko un naturāliju kolekciju izcelsmi Rietumu muzejos aizsākās jau 20. gadsimta 70. gados saistībā ar pieaugošajām agrāko koloniju repatriācijas un reparācijas prasībām.
Jaunu aktualizāciju šī diskusija ieguva gadsimtu mijā saistībā ar pasaules kultūras mantojuma apdraudējumu kara zonās un lielo Rietumu muzeju pozicionēšanos kā drošām pasaules mantojuma saglabāšanas vietām, vadoties pēc principa “visa pasaule zem viena jumta”.
Neraugoties uz dominējošo universālā muzeja apoloģētiku, pēdējās divās desmitgdēs Rietumu muzejos vērojama koloniālo kolekciju rūpīga izvērtēšana un iesaistīšanās dialogā ar kopienām, kas pārstāv kolekciju izcelsmes vietas.
Latvijai šī (post)koloniālā diskusija līdz šim praktiski gājusi secen.
Tomēr, ievērojot, ka Fosa kolekcija 19. gadsimta sākumā nonāca Himzela muzeja Naturāliju kabinetā un kļuva par publiska pilsētas muzeja daļu, šīs kolekcijas izveide kritiski izvērtējama arī koloniālisma kontekstā.
Izstādes veidotāji:
Satura koncepcija: Raivis Sīmansons, Ineta Zelča Sīmansone
Dizains: Edvards Percevs
Literārā redaktore: Austra Celmiņa-Ķeirāne
Konsultanti: Aija Taimiņa, Baiba Vanaga
Deponējumi: Diāna Jakseboga
Foto: Didzis Grodzs
Sadarbības partneri: RSU Anatomijas muzejs, RSU Medicīnas vēstures institūts, LU Akadēmiskā bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mākslas muzejs Rīgas Birža, Latvijas Nacionālais dabas muzejs
Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, RSU Medicīnas vēstures institūts, RSU Anatomijas muzejs, domnīca Creative Museum, Žaņa Lipkes memoriāls
Konferences referātu tēzes lasāmas creativemuseum.lv