Kolekcionēšanas tradīcijai Eiropā ir gadsimtiem sena vēsture[1]. Tomēr tikai salīdzinoši nesen kolekcijas, kolekcionāri un kolekcionēšana kļuvusi par populāru starpdisciplināras pētniecības tēmu[2]. Viens no pieaugošās intereses skaidrojumiem ir publiskā muzeja kā centrālā Eiropas modernitātes institūta[3] 250 gadu sliekšņa sasniegšana.
Atskaiti sākot no Britu muzeja Londonā, kas 1753. gadā top uz Sera Hansa Slouna kolekciju novēlējuma pamata, arī Rīgas un visas Baltijas muzejniecības tradīcijas sākums meklējams apgaismības laikmetā, kur tas saistās ar Nikolausa fon Himzela vārdu[4].
2023. gadā Himzela vārdā nosauktajam pirmajam publiskajam muzejam Baltijā aprit 250 gadi.
1773. gada 22. februāris ir oficiālais datums, kad Rīgā tiek dibināts pirmais publiskais muzejs Baltijā. Himzela muzejs ir viens no senākajiem publiskajiem muzejiem Eiropā. Būtiski atzīmēt, ka Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela (1729-1764) gribu, lai viņa paša un dzimtas priekšgājēju vāktais mantojums būtu pieejams plašai sabiedrībai, neilgi pēc viņa nāves īsteno viņa māte – Katarīna fon Himzela, kuras devums kultūras mantojuma laukā vēl nav pilnvērtīgi izpētīts un novērtēts.
Šī pirmā publiskā muzeja kolekcijas priekšmeti ar esošu vai zudušu etiķeti – Himzela muzejs (Himselsches Museum) – pašlaik tiek glabāti vairākās atmiņas institūcijās (Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, iespējams, vēl kur citur, nepieciešama tālāka pētniecība).
Savukārt Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā tiek glabāti Nikolausa fon Himzela Eiropas ceļojumu dienasgrāmatas “Die Reisen” 3 sējumi. Sadarbībā ar domnīcu Creative Museum šobrīd turpinās darbs pie šī apjomīgā manuskripta tulkošanas un komentēta izdevuma gatavošanas.
Galvenokārt ar VKKF finansiālo atbalstu, domnīcas darbs ar Himzela mantojumu šajā – Himzela muzeja jubilejas – gadā turpināsies šādos virzienos:
1. Kopš 2021. gada ar VKKF un citu fondu atbalstu turpinām strādāt pie Himzela ceļojumu dienasgrāmatas komentēta tulkojuma (Dr. hist. Edgara Ceskes tulkojums no vācu valodas; pētnieku grupas darbs pie inventarizācijas, redakcijas un komentāru sadaļas). Ņemot vērā lielo darba apjomu, šogad manuskripta projekts ar pirmizdevumu vēl nerezultēsies. Lai novestu projektu līdz galam, nepieciešams lielāks finansējums par šobrīd piesaistīto. Valsts šādu uzdevumu Creative Museum kā nevaldības organizācijai pagaidām nav deleģējusi.
2. 2023. gada nogalē tiek plānota konference “Himzela detektīvs”, kurā pētnieku komanda un sadarbības partneri stāstīs par intriģējošiem atradumiem Himzela pētniecības procesā. Cerams, ka šādā veidā tiks pievērsta lielāka kultūras mantojuma speciālistu uzmanība arī Himzela mantojuma centrālajai dokumentārajai vērtībai – ceļojumu piezīmēm:
- Dr. hist. Edgars Ceske un Himzela ceļojumu dienagrāmatu tulkotājs stāstīs par “Himzela aizkadriem” vai to, kas palicis neievērots manuskripta līdzšinājā pētniecības gaitā;
- Dr. philol. un Himzela dzimtas pētniece Aija Taimiņa stāstīs par Retumu kabinetiem un kolekcionēšanu Himzelu dzimtā, par Himzela vectēvu Niklāsu Martini (1678-1741);
- Dr. philol. un Himzela tulkojumu latīņu valodas eksperts Ingars Gusāns stāstīs par 18. gadsimta latīņu tekstu pārcelšanu 21. gadsimta nozīmē;
- Dr. hist. un Himzela zinātniskā redaktore Rasa Pārpuce-Blauma stāstīs par muzejiem un privātajām kolekcijām Himzela ceļojuma piezīmēs;
- Grāmatnieks Artis Ērglis referēs par Himzelu un Zviedriju, iekļaujot ciemošanos pie modernās taksonomijas tēva Karla Linneja, kā arī Himzela novērojumiem Falūnas tērauda raktuvēs;
- PhD Muzeju studijās Raivis Sīmansons pievērsīsies enciklopēdiskā muzeja fenomenam vēsturiskā un laikmetīgā muzeja perspektīvā;
- Dr. art. Baiba Vanaga mēģinās atklāt vienīgā zināmā Himzela portreta izcelsmi;
- Dr. hist. Viktors Dāboliņš atklās Himzela monētu kolekcijas izcelsmi un mītus (tbc);
- RSU doktorantūras Komunikāciju un multimediju programmas studente Ineta Zelča Sīmansone analizēs pirmā publiskā muzeja Baltijā komunikāciju un reprezentāciju 2023. gadā.
3. Turpinās darbs pie grāmatas bērniem “Himzels bērniem”, autore Marta Leimane.
4. Notiek darbs pie Himzela pētījumu tulkojuma angļu valodā, jo arvien vairāk vērojama interese par pirmo publisko muzeju Baltijā. Iesniegti vairāki projekti starptautiskiem fondiem, tiek gaidīta atbilde.
5. Pēc konferences 2023. gada nogalē plānots 2. rakstu krājums par muzeologu Himzelu un viņa laiku.
Tāpat turpinās “Studija Kokles” (Kārlis Vītols, Sniedze Kāle) sadarbībā ar CM inspirēts projekts “Ziemeļu Zvaigzne” - ģimenes animācijas filma par Himzelu.
Svinam Himzela gadu kopā!
[1] Pearce S. On Collecting: An Investigation Into Collecting in the European Tradition. London and New York: Routledge, 1995.
[2] MacGregor A. Curiosity and Enlightenment: Collectors and Collections from the Sixteenth to the Nineteenth Century. New Haven and London: Yale University Press, 2007.
[3] Preciosi D. Brain of the Earth’s Body: Art, Museums, and the Phantomasms of Modernity. Minneappolis: University of Minnesota Press, 2003.
[4] Sīmansons, Raivis (2019). Ievads. Muzeologs Himzels un viņa laiks. No: Zelča Sīmansone, Ineta (red.) Muzeologs Himzels un viņa laiks . Rīga: Creative Museum.
Foto: Didzis Grodzs