Žaņa Lipkes memoriāla arhitektūras un scenogrāfiskā koncepta centrā ir audiovizuāla instalācija - Rīgas videocentra producētās dokumentālās filmas “Ebreju iela” (1992) apjomīgā darba materiāla fragments, kurā Johanna Lipke intervētājam, režisoram Hercam Frankam stāsta par cilvēku glābšanu nacistu okupācijas laikā.
Holokausta muzeji bija pirmie, kuri atmiņu dokumentēšanas nolūkos pievērsās video. Rietumos tas varēja notikt vienlaicīgi ar tehnoloģiju attīstību. Likumsakarīgi video liecības emocionāli izglītojošā darba nolūkos ienāca muzeju ekspozīciju dizainā.
Šobrīd jau reti kurš muzejs, neatkatīgi no profila, iztiek bez kustīgām bilēm - tādas vai citādas sinemātiskas pieredzes, pat ja ne obligāti tās klasiskajā formā (aptumšota telpa, ekrāns, projekcija, sēdoši skatītāji). Diezgan pamatoti par muzejiem jau var runāt kā sinemātiskām telpām.
Būtiskais kino pieredzē ir imersīvais - iegremdējošais moments. Atšķirībā no vecās labās pasīvi imersīvās kino pieredzes, papildinātās realitātes (XR) tehnoloģijas piedāvā vienlaicīgi imersijas un interakcijas iespējas. Īpaši muzejiem, kuri atrodas vēsturiskās ēkās, tāpat memoriāliem, kuri kā likums izvietoti vēsturisko notikumu vietās, XR var būt vērtīgs palīgs izglītības darbā.
Kognitīvās zinātnes runā par pašmotivētas, brīvas gribas iedrošinātas mācīšanās efektivitāti. Nesenā laikā tieši memoriālās vietas izvēlētas lauka pētījumu veikšanai, kā rezultātā ievākts empīriskais materiāls, kas pamato individuālās brīvības nozīmi mācīšanās procesā.
Savdabīgs blakusefekts neirozinātnes interesei par voluntāru, imersīvu mācīšanos ir inovatīvie digitālās mācīšanās rīki, kas primāri izstrādāti ar nolūku ievākt empīriskos datus, bet pēc pētniecības projekta noslēguma paliek muzeja izglītotāju rīcībā. Tā, piemēram, Bergenas-Belzenas memoriāls Vācijas Lejassaksijā ir ticis pie papildnātās realitātes (AR) lietotnes, kas nu jau kalpo par etalonu 3D digitālās rekonstrukcijas darbā nacisma noziegumu un to upuru piemiņas vietās.
Aprobēta mehānisma, kā pārņemt inovatīvu mācīšanās praksi memoriālos, protams, nav. Ir jāredz kolēģu darbs, jāeksperimentē ar tehnoloģijām un jāmācās no pašu kļūdām.
Bergenas-Belzenas memoriāla izglītotājs Marks Ellinghauss (Marc Ellinghaus) bija mūsu gids šī gada aprīlī, kad Lipkes memoriāla un radošo tehnologu apvienotā komanda devās pieredzes apgūšanas braucienā. Marks ir viens no šīgada Rīgas sarunu viesiem, kuram der uzdot jautājumu, kāpēc ir interesanti strādāt ar jaunajiem medijiem vēstures izglītībā.
Cits Rīgas sarunu viesis, Korijs Maklauds (Cory McLeod), vadīs radošo darbnīcu. Šeit labprāt citēšu Korija rakstīto par virtuālās realitātes (VR) piemērotību glābšanas stāstu atklāšanā:
Žaņa stāsts ir 55 cilvēku mozaīka, kurus viņš izglāba. Katra cilvēka pieredze bija atšķirīga, un katrs glābšanas gadījums bija savdabīgs, neatkārtojams notikums. Šie stāsti pēc būtības ir nelineāri, tajos savijas laika līnijas, pārklājas personāži un dažādi skatupunkti.
Virtuālā realitāte kā medijs arī ir nelineārs, un tas ir nevainojami piemērots iegremdējošam piedzīvojumu stāstījuma formātam, kurā pats izvēlies, ko skatīties.
Mēs iepazīstam Lipkes stāstu caur viņa izglābto cilvēku individuālajiem stāstiem. Katrs stāsts tiek izstāstīts pirmajā personā, izmantojot oriģinālās rakstiskās un mutiskās liecības.
Audiovizuālo tehniku radošo darbnīcu vadīs režisors Staņislavs Tokalovs, filmas “Viss būs labi” (2023) autors, iezīmējot šīgada "Rīgas sarunu" aktuālo tēmu. Savukārt sociālantropoloģe Dr. Lena Hercberga savā darbnīcā piedāvā pievērsties krieviski runājošo Latvijas jauniešu vēsturiskās atmiņas problemātikai.
Foruma noslēdzošo darbnīcu vadīs Berlīnē bāzētā Eiropas ebreju glābējiem veltītā “kluso varoņu” memoriālā centra (Silent Heroes Memorial Center) izglītotājas Dr. Andrea Hoibaha (Andrea Heubach) un Elizabete Anšturca (Elisabeth Anschütz) ar ekskursu par šī Vācijas Federālās valdības dibinātā un finansētā memoriāla salīdzinoši neseno izveidi (kopš 2008. gada), tā uzdevumiem un darba metodēm.
Visbeidzot, Žaņa Lipkes memoriāla izglītotāja un pētniece Maija Meiere-Oša maģistrantūras studiju ietvaros pētījusi Uzvaras parka vēsturi un laipni piekrita sagatavot ekskursiju, ar ko noslēgsim foruma programmu.
Pilnu Rīgas sarunu programmu (angliski) var lejuplādēt ŠEIT. Zemāk programma latviski.
“Atmiņu telpa: pieeja liegta?”
“Memory Space: Access Denied?”
No 17. – 20. oktobrim Žaņa Lipkes memoriālā notiks RIGA TALKS V lekcijas un semināri “Atmiņu telpa: pieeja liegta?”
Pirmā sesija: Atmiņu telpa: piekļuve liegta?
Atmiņu telpas un sabiedrības saliedēšanas modeļu veidošana: kāda ir pašreizējā atmiņu politika Latvijā? Dalībnieki, viņu mijiedarbības kvalitāte, viņu vēstījumi; kā tiek veidoti nākotnes atmiņu dalībnieki – jauniešu līdzdalības formas un konteksti; kā kinomāksla var ietekmēt atmiņu politiku, un kas līdz šim ir un nav paveikts?
17. oktobris, ceturtdiena
17:00 – Riga Talks dibinātāja, kultūras pētnieka prof. Dr. Denisa Hanova ievads “Pēcpadomju atmiņu politikas dinamika Latvijā” un paneļdiskusija ar režisoru Staņislavu Tokalovu un sociālantropoloģi Lenu Hercbergu
19:00 – Dokumentālās filmas “Viss būs labi” (2023) seanss
20:30 – Kopsavilkums un pirmās dienas noslēgums
18. oktobris, piektdiena
10:00 – Darbnīca / Dr. Lena Hercberga (Kopenhāgena, Dānija)
“Atmiņa. Identitāte. Demokrātija: Krieviski runājošie jaunieši Latvijā kā mūsdienu plurālistiskās demokrātijas izpausme”
12:00 – Pusdienas
14:00 – Darbnīca / Staņislavs Tokalovs (Rīga, Latvija)
Darbnīcā dalībnieki pārveidos savas atmiņas par audiovizuāliem attēliem. Mērķis ir iepazīstināt ar audiovizuālā attēla valodas spēku un tās plašajām iespējām, lai fiksētu un saglabātu atmiņas un emocijas
16:00 – Kafijas pauze
17:00 – VR prezentācijas un saruna ar radošo komandu
19:00 – Kopsavilkums un otrās dienas noslēgums
Otrā sesija: Atmiņu darbs pilsonisko un cilvēktiesību izglītībā
Gandrīz 80 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām memoriālās vietas un muzeji tiek mudināti kritiski pārskatīt izglītības programmas, pievērsties pilsoniskajai un cilvēktiesību izglītībai un mācību procesā izmantot paplašināto realitāti (XR)
Sesiju 18. oktobra pēcpusdienā ievadīs VR kurators Dr. Raivis Sīmansons, turpinājumā prezentācijas un saruna ar radošo komandu par VR pieredzēm:
"VR Lipkes bunkurs" (radošās tehnoloģes Līga Vēliņa un Ieva Vīksne)
"Žanis: Mūsu Acīm. Daudzplānu dokumentālā filma virtuālajai realitātei" (radošais tehnologs Cory McLeod)
19. oktobris, sestdiena
10:00 – Darbnīca / Cory McLeod (Minneapolis, ASV)
Hand-made Digital Creative
Rokasgrāmata radošām un mākslinieciskām praksēm XR vidē; stratēģijas, kā transformēt darbu par dinamisku pašizpausmes instrumentu
12:00 – Pusdienas
14:00 – Darbnīca / Dr. Andrea Heubach un Elisabeth Anschütz (Kluso varoņu memoriāls, Berlīne, Vācija)
16:00 – Kafijas pauze
17:00 – Refleksijas par atmiņu kultūrām Berlīnē un Rīgā / Kopsavilkums un trešās dienas noslēgums
20. oktobris, svētdiena
10:00 – Rīta kafija Žaņa Lipkes memoriālā
11:00 – Ekskursija Uzvaras parkā. “Atmiņu robežas: Sarežģitā mantojuma piemēri Pārdaugavā” / Maija Meiere-Oša, Žaņa Lipkes memoriāla muzejpedagoģe un pētniece
Pasākuma valoda: LV, ENG (nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta sinhronā tulkošana).
Rīgas sarunas atbalsta EVZ fonds.
Reģistrācija: info@lipke.lv
Grafiskais dizains: Daniils Vjatkins